Ir septembris – briežiem sācies baura laiks! Lai arī staltbriežu (Cervis elaphus) tēviņu baura mērķis ir mātīšu pievilināšana, projektā “IKT balstīta savvaļas dzīvnieku uzskaites pieeja to ilgtspējīgai pārvaldībai”, kurā SIA Meža īpašnieku konsultatīvais centrs ir viens no partneriem, briežu dziesmas palīdz saprast briežu daudzumu teritorijā, izzināt to ikdienas gaitas un analizēt uzvedību. Briežu tēviņu daudzums ir svarīgs faktors populācijas dinamikā – jo viens briedis pārošanās sezonas laikā var apaugļot vairākas briežu govis. Lai ievāktu briežu baura skaņas datus, pilottertitorijās esam izvietojuši 2 veidu mikrofonus.
Lokalizācijas mikrofoni – šie mikrofoni ir savā starpā sinhronizēti ar GPS pulksteni, kas fiksē laiku ar kļūdu vienas milisekundes intervālā. Attālums starp mikrofoniem – 300–400 m. Izmantojot triangulācijas metodi, projekta kolēģi Vides risinājumu institūtā (VRI) nosaka detektēto skaņu avota (dzīvnieka) atrašanās vietu. Sākotnēji teritorijā izvietojām 3 lokalizācijas mikrofonus, taču nesen sistēmu papildinājām ar ceturto mikrofonu. Dati tiek ievākti automātiski. Pēc tam VRI kolēģu izstrādāts mašīnapmācības algoritms skaņu ierakstā identificē briežu saucienus. Ar triangulācijas algoritma palīdzību, fiksējot skaņas nobīdes laikā, tiek aprēķinātas precīzas dzīvnieku atrašanās vietas. Pēc tam iegūtās briežu lokācijas var attēlot dažādās datu vizualizācijās un veikt ģeogrāfisko datu analīzi. Veiktie testi apliecina, ka ar šo metodi meža dzīvnieku atrašanās vietu iespējams noteikt ļoti precīzi. Kļūda mikrofonu tīkla iekšienē sasniedz 10–12 metrus, bet ārpus tīkla aptuveni 30 metrus.
Mikrofonu režģis – plašā teritorijā izvietots 33 mikrofonu režģis. Attālums starp mikrofoniem – 400 metri. Mikrofoni savā starpā nav sinhronizēti, taču, analizējot katrā mikrofonā fiksēto saucienu daudzumu (piemēram, vienā stundā vai vienā naktī), var izveidot briežu aktivitātes kartējumu. Pēc tā iespējams spriest, kurās vietās teritorijā trokšņojošie brieži uzturas visbiežāk. Savukārt, analizējot skaņas intensitāti, var noteikt aptuvenu brieža atrašanos režģī. Režģa metodes galvenā priekšrocība ir salīdzinoši zemas izmaksas un iespēja noklāt lielu teritoriju. Šīs tehnoloģijas ierobežojums – nav iespējams noteikt precīzu dzīvnieku atrašanās vietu.
Tieši tādēļ projekta ietvaros mikrofoni tiek kombinēti ar vairākām citām tehnoloģijām. Skaņu datu ainu papildina arī drona un meža kameru novērojumi, kā arī dati no GPS kakla siksnām. Paralēli veicot dažādu veidu novērojumus, iespējams objektīvāk analizēt dzīvnieku uzvedību un atklāt dažādas likumsakarības.
Projekta gaitā izstrādātās uzskaites metodes noderēs gan dabas aizsardzības plānošanā, gan mežu apsaimniekotājiem – lai pieņemtu patiesos datos balstītus lēmumus. Zinot reālos pārnadžu populācijas apjomus, iespējams objektīvāk noteikt medījamo dzīvnieku kvotas, vai, tieši otrādāk, veicināt konkrētām pārnadžu sugām labvēlīgu dzīvotņu attīstīšanu.
Jauno tehnoloģiju izmēģinājumi savvaļas dzīvnieku uzskaitē tiek veikti projekta “IKT balstīta savvaļas dzīvnieku uzskaites pieeja to ilgtspējīgai pārvaldībai” (Nr.1.1.1.1/18/A/146) ietvaros. Projektu atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskas ievirzes pētījumi” ietvaros.
